Visi vecāki uzskata, ka katrs pusaudzis var būt narkomāns, bet tas pilnīgi neattiecas uz mūsu bērnu. Turpretī arī bērns, kurš labi mācās, nesagādā problēmas un vecākiem liekas, ka ir apmierināts ar dzīvi, arī tad nevaram būt parliecināti, ka mūsu bērns nelieto narkotikas. Katrs pusaudzis var ļoti vienkārši piekļūt pie narkotikām, tās ir pieejamas gan diskotēkās, koncertos un pat skolā. Pusaudži īpaši sākotnējā narkotiku atkarības stadijā ļoti slēpj šo faktu, ir izstrādājuši tikai sev zināmu maskēšanās shēmu. Bieži vēdina savu istabu, izpūš ar gaisa atsvaidzinātāju, lieto smaržīgās sveces, utt. Tomēr ir dažas nianses, pēc kurām var atpazīt pusaudzi, kurš lieto narkotikas.
1. Mainīgs garastāvoklis
Pusaudzis ir kļuvis ļoti strīdīgs, nervozs. Strīdas ar visiem un par visu. Ļoti ātri mainās viņa garastāvoklis no pilnīgas eiforijas nekavējoties var pāriet pilnīgā noslēgtībā. Dažkārt ir ārkārtīgi impulsīvs, haotisks, vai arī pilnīgi flegmātisks. Pilnīgi kritizē un pat neieredz apkartējo pasauli un cilvēkus.
2. Interešu zudums
Viss ir pārstājis viņu interesēt. Ir problēmas skolā, neinteresējas par mācībām, ir pārstājušas viņu interesēt iemīļotās nodarbes, sports. Attālinās no senajiem draugiem. Laiku pavada ar jauniem, iepriekš neredzētiem cilvēkiem. Neievēro mājās esošos noteikumus un savus pienākumus. Viņa apkārtnē valda milzīgs haoss.
3. Noslēpumi
Viņš ir noslēgts, nerunīgs. Izvairās no sarunām. Atbild izvairīgi, vai pat melīgi. Pa telefonu runā čukstus, lieto Tev nesaprotamus vārdus un frāzes.
4. Slikta pašsajūta
Cilvēkiem, kuri lieto narkotikas raksturīga ir svārstīga apetīte. Dažkārt viņš neēd vispār, vai ēd tikai saldumus. Raksturīgs ir nepareizs dienas ritms - pa dienu viņš ir miegains, bet naktī - aktīvs. Parādas ilglaicīgs klepus, galvas un krūšu kurvja sāpes. Var novērot alerģijas pazīmes - bieža šķaudīšana, nieze, sasārtums ap degunu, kā arī asiņošana no deguna un meitenēm menestruālā cikla traucējumi. Raksturīgas ir haotiskas darbības un runas veids, atmiņas un runas traucējumi, auksta un mitra āda. Bieži novērojama ir arī pastiprināta svīšana, kustību un līdzsvara traucējumi.
5. Likuma pārkāpumi
Narkotikām ir vajadzīga nauda, tāpēc bieži gadās, ka pusaudzis, kurš lieto narkotikas pārdod mājās esošos vētīgos priekšmetus. Satraucošs ir arī mazu naudas summu zudums, jo vieglās narkotikas var būt pārsteidzoši lētas.
6. Dīvains izskats
Pusaudži - narkomāni, mazāk rūpējas par savu ārējo izskatu un higiēnu vispār. Arī straujš svara zudums var liecināt par problēmu ar narkotikām. Narkomāniem raksturīga ir ļoti bāla sejas krāsa, iekrituši, sasarkuši acu plakstiņi, "stikla" acis, ļoti paplašinātas vai ļoti sašaurinātas acu zīlītes (vairāk kā 6mm vai mazāk ka 3mm). Satraucoša ir arī bieža acu pilienu lietošana, jo tas ir viens no maskēšanās veidiem, kā arī adatas dūrienu pēdas uz vēnām.
7. Dīvaini priekšmeti
Ja sava bērna istabā, somā atradi tabakas paliekas, baltu pulveri, tabletes, kapsulas, dīvainas cigaretes, adatas un citas Tev nezināmas lietas, arī tas var liecināt par problēmām ar narkotikām.
Ko darīt?
Ja sava bērna uzvedībā novēro dažas no augstāk minētajām parādībām, saasini savu modrību, lai pārliecinātos vai Tava bērna gadījumā runa ir par narkotikām. Vari veikt vienkāršu acu pārbaudi: spilgtu kabatas baterijas gaismu iespīdini bēna acīs, ja acu zīlīšu reakcija uz gaismu ir lēna (pareiza reackija ir ļoti ātra), tad kaut kas nav kārtībā. Pārbaudi, kā acis koncentrējas uz priekšmetu - liec bērnam sakoncentrēt skatienu uz pirkstu. Pirktu vadi vairākas reizes uz vienu un otru pusi, tad uz 10 sekundēm apturi vienā punktā. Vēro kā reaģē bērna acis. Ja bērns nespēj koncentrēt acis uz vienu punktu, vai acu zīlītes trīs, tas var liecināt par narkotisku vielu lietošanu.
Aptiekās ir nopērkami dažādi testi, ar kuru palīdzību var noteikt narkotisko vielu esamību organismā.
Negaidi ne mirkli!
Būsim atklāti, pusaudzis 14-16 gados vēl ir bērns. Bieži vien bērns šajā vecumā vēl nespēj pareizi atšķirt labo no ļaunā, pareizo no nepareizā. Varbūt tavs bērns ir pirmo reizi pamēģinājis narkotiskās vielas, vienkāršas bērnišķīgas intereses pēc vai "labu" draugu mudināts. Varbūt vēl ir iespēja visu vērst par labu ar labas sarunas un izglītošanas palīdzību, ka vēl nav vajadzīga ārstēšana no atkarības.
Tomēr mums vecākiem vajadzētu saprast, ka diemžēl mēs vieni paši nespēsim palīdzēt savam bērnam. Te ir vajadzīga speciālista palīdzība. Griezies pēc palīdzības pie psihologa, kā arī pieejamos narkomānijas profilakses centos.
Lieti var noderēt Rīgas Narkomānijas profilakses centra uzticības telefons: 7037333
